Agrākās zināmās margas ir koka taisnas{0}}režģa margas, kas atrodas Hemudu neolīta apmetnes vietā Jujao, Džedzjanas štatā, un tās ir vairāk nekā 7000 gadu senas.
Margas pastāvēja jau Džou dinastijas laikā, kā to var redzēt Džou dinastijas apbedīšanas priekšmetu dekoratīvajos rakstos. Haņu dinastijas laikā margu izmantošana bija kļuvusi izplatītāka, un parādījās tādi komponenti kā spieķi, dekoratīvie paneļi, balusters un grīdlīstes.
Ziemeļu un Dienvidu dinastiju laikā margas pamatā bija ieguvušas margu formu, kas bija redzama vēlākajās paaudzēs. Sui un Tang dinastiju laikā sāka būvēt akmens margas, piemēram, akmens margas uz Džaodžou akmens arkas tilta Sui dinastijā.
Song dinastijas laikā akmens margu pielietojums bija kļuvis diezgan nobriedis. Ziemeļu Song dinastijas laikā izsludinātie *Yingzao Fashi* (celtniecības standarti) vispirms standartizēja viena-āķa un dubultā-āķa margas. Song dinastijas *Yingzao Fashi* aprakstīja divu veidu akmens margas: viena bija dubultā-āķa margas, bet otra bija viena-āķa margas. Nepārtraukti attīstot un pilnveidojot, Ming un Qing dinastiju laikā margas kļuva arvien sarežģītākas un daudzveidīgākas. Pēc Cjinu dinastijas beigām Ķīnā ienāca Rietumu klasiskās margu proporcijas, izmēri un dekoratīvie stili. Mūsdienu margām ir vēl lielāka materiālu un dizaina daudzveidība.
